Deg ceļmalas krogi. Nejaušība? Ļaunprātība?
Šajās dienās Jēkabpils rajona Krustpils pagastā zem jauna jumta steidz dabūt autobraucēju iecienīto ceļmalas divstāvu kafejnīcu un naktsmītni "Sapnis", kas nesen stipri cieta ugunsgrēkā. Gruveši novākti un apkārtne sakopta arī citā ceļotāju iemīļotā pieturas vietā "Dzelmes", kur sarkanais gailis plosījās janvāra beigās.
Vēl tagad cilvēki pārspriež, kā tas varēja notikt, ka pašā šosejas malā Daugavas tuvumā, kur strādāja ugunsdzēsēji no Ogres, Ķeipenes, Aizkraukles un pat Rīgas, divstāvu ēkas komplekss, kurā atradās kafejnīca un veikals, nodega pilnīgi.
Cenšoties apzināt šosejas Rīga–Daugavpils ceļmalas ēstuvju degšanas gadījumus, atklājās satraucoša aina: sarkanais gailis savus posta darbus darījis septiņos (!) krogos.
Kā tas nākas, ka deg tieši ceļmalās?
Autoceļa Rīga–Daugavpils malās atvērto kafejnīcu saimnieki, spriežot par pēdējos gados notikušajām ugunsnelaimēm, saskatījuši pārāk uzkrītošas sakritības.
"Kā tas nākas, ka krodziņi galvenokārt deg tieši lielā Daugavpils ceļa malās, kur, protams, apmeklētāju vairāk, jo piestāj daudz autobraucēju, īpaši tālbraucēji?" jautā moteļa "Sapnis" īpašnieks Aivars Butāns. "Un kā var būt, ka deg tieši diennakts tumšajās stundās? Mans īpašums, kurā bija kafejnīca un viesu telpas, sāka degt īsi pirms pusnakts, kad atbrauca ugunsdzēsēji, divstāvu nama jumts jau dega ar atklātu liesmu, daudz ko vairs nevarēja izglābt, cietu lielus materiālos zaudējumus. "Dzelmes" līdz plikiem mūriem nodega naktī. Arī Pļaviņās un citur dedzis naktīs, kad ugunsnelaimi grūtāk uzreiz pamanīt un arī sarežģītāk dzēst."
Pagājušajā gadā pie Aiviekstes tilta liesmas paņēma tikko uzcelto ceļmalas ēstuvi "Gostiņi" – tieši tad, kad gatavojās to atklāt. Pirms dažiem gadiem netālu no "Velniņiem" līdz pamatiem nodega Vilim Arbeiteram piederošais nelielais krodziņš. Bet 2000. gadā uguns liesmas Pļaviņās nopostīja iecienīto kafejnīcu "Ūdensroze". Agrāk Klintaines pagastā dedzis krodziņš "Velniņi", bet Jersikas pagastā – kafejnīca "Bordertauna".
No septiņpadsmit krogiem pilnīgi nodeguši vai stipri cietuši septiņi. Uzkrītoši daudz vienam ceļam, vai ne?
Baidās runāt atklātu valodu
Pie kafejnīcas "Bordertauna", kas atrodas Preiļu rajona Jersikas pagastā, brauc, kad gribi, gandrīz vienmēr redzamas automašīnas. Braucējus piesaista gan ēstuves neparastais nosaukums, kas aizgūts no savā laikā rādītās populārās filmas, gan brīnišķīgais dabas stūrītis, gan garšīgie ēdieni un viesmīlīgā apkalpošana.
Bet daudzi nezina, ka tas ir atjaunotais ceļmalas krodziņš! Iepriekšējais nodedzis jau labi pasen. Iespējams, kādam kaut kas nav paticis. Tomēr ar to nelaime vēl nav beigusies – pēc dažiem gadiem nodegusi arī kafejnīcas pirtiņa ezera krastā.
"Bordertaunas" īpašniece Olga Laizāne, kaut arī pagājis laiks, par ugunsnelaimēm nevēlas runāt. Uzreiz jūtams – ļoti sāpīga tēma. Vien nosaka: "Ceļmalā nekad nevari justies īpaši drošs."
Runīgāki ir krodziņa apmeklētāji. Kāds, kas nevēlas nosaukt savu vārdu, pasaka tieši: "Skaidrs, ka nodedzināja. Nepratās, tāpēc nosvila arī pirtiņa." Mājiens nepārprotams – ļaunprātīgi dedzināts. Bet kāpēc? Konkurences, atriebības vai kāda cita iemesla dēļ – par to atliek tikai minēt.
Kāds cits kafejnīcas apmeklētājs, mērnieks Raimonds Bērziņš no Rīgas, saka tā: "Par ceļmalu krodziņu degšanu, protams, domāt var visādi. Taču viens ir skaidrs – šie krodziņi ir ļoti vajadzīgi. Un tūrisma attīstības dēļ kļūs vēl nepieciešamāki. Man mērnieka gaitās iznāk daudz braukāt, izvēles princips ļoti vienkāršs – kur piestājušas lielās tālbraucējas mašīnas, tur arī es droši varu pieturēt. Varēs garšīgi un sātīgi paēst, būs patīkami pasēdēt un atpūsties."
Arī Vilis Arbeiters, kuram krodziņš nodedzis līdz pamatiem, vārdos ir ļoti skops: "Tā degšana ir miglā tīta, es par to negribu runāt."
Tie, kuri tomēr pasaka kaut ko vairāk, vēlas palikt anonīmi. Izteiktie viedokļi ir šādi:
Deviņdesmitajos gados dalīja ietekmes zonas, tie, kas nonāca cietumā, tagad izkļūst brīvībā un kārto vecus vai jaunus rēķinus.
Visvienkāršākais ir pateikt – elektrība vainīga. Varbūt arī ir, varbūt tomēr nav, to zina vienīgi Dievs.
Mums nemaz nav izdevīgi, ka policija meklē un atrod vainīgos, jo ļaunprātīgu dedzināšanu ir ļoti grūti pierādīt, tādas lietas gadiem velkas. Pat ja pierāda – ko tu no cietumnieka sagaidīsi. Tagad vismaz apdrošināšanas naudu var saņemt.
Raksta beigas.
Ogrenet vēlējās noskaidrot, vai tiks atjaunota ēstuve Dzelmēs. Bijušās ēstuves īpašnieks Māris Mālmeisters par to nevēlējās runāt - tā kā esot tik daudz neskaidrību par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem, viņš nekādus darbus Dzelmēs neplānojot.
2008. gada 3. maijā, 15:21, Aktualitātes
Andris Grīnbergs, Latvijas Avīze




Jaunākie komentāri
deg blakus Elvi veikalam bet Elvi dedzina atkritumus pie sava veikala, taaja skaitaa plastmasas
ja jau cietušie labprātāk klusē, ko teikt pārējiem. Visticamāk, ka tā ir ļaunprātība,bet par motivācijau grūti spriest. Var būt bijušais rekets, var būt konkurence, var būt tikai personīga nepatika. Vienīgi žēl, ka tādā veidā risināas domstarpības kopumā aizskar ļoti daudzu cilvēku intereses. Tāpēc visiem kuri kaut ko var zināt, vai zina - tas būtu jāizstāsta cietušajam īpašniekam. Vismaz zināšanai, ja ne kam citam.